Daži klienti ir vērsušies pie mums ar sūdzībām, ka noteiktas vietnes darbojas lēni – vai mēs varam kaut ko darīt un vai problēma ir mūsu serveros vai tomēr kaut kas cits? Šeit es centīšos izskaidrot, kur, kas un kāpēc, proti – no kā atkarīgs vietņu lēnums.
1. Interneta savienojums
Būsim godīgi – salīdzinot mobilo internetu “Edge/GPRS” (parasts modema ātrums) ar ātru platjoslas internetu 150 Mb/s, tas ir kā sacensības starp Žiguļi un Ferrari (abi kustas, bet sākuma un gala ātruma starpība ir milzīga).
2. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta
Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādai auditorijai vietne ir paredzēta. Vietnēm, kas paredzētas Latvijas (kā arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas) lietotājiem, ir lietderīgi tās izvietot serveros Latvijā vai tuvu. Starptautiskām vietnēm būtu ieteicams izmantot CDN (Content Delivery Network) papildinājumu, kas caur starpniekserveri nodrošina vietnes failu piegādi tuvāk klientam. Pindžojot vietni no Latvijas vai no citām valstīm, var iegūt dažādas atbildes — Latvijā hostētas vietnes atbildēs ātrāk no Latvijas nekā no citām valstīm.
3. ISP (interneta pakalpojumu sniedzēja) atrašanās vieta
Nozīme ir tam, kur atrodas jūsu interneta pakalpojumu sniedzējs un vai pieprasījumi tiek sūtīti caur kaimiņvalstu serveriem vai tieši. (Piemēram, Tele2 modema gadījumā daži pieprasījumi var iet caur Zviedriju, bet Starman dažkārt izmanto savienojumu caur Vāciju.) Testējot dažādus tīklus Latvijā, var iegūt atšķirīgus rezultātus atkarībā no ISP (piemēram, vienā tīklā Zone var būt ātrāks, citā – Tet vai cits).
4. Tīmekļa serveris
Arī programmatūra, konfigurācija un servera jauda spēlē lomu. Ja serveris nav pietiekami jaudīgs, tas ietekmēs rezultātu. Mūsdienās lielākajai daļai pakalpojumu sniedzēju ir kvalitatīvi un ātri serveri ar labu interneta savienojumu.
5. Vietnes CMS (satura pārvaldības sistēma) un spraudņi
Parasti vietnes lēnums (līdz pat 90%) ir saistīts ar tās satura pārvaldības sistēmu. Piemēram, WordPress nav pats optimizētākais CMS (lai gan tas ir viens no populārākajiem un vienkāršākajiem). Ir svarīgi, kādi spraudņi tiek izmantoti un cik labi tie ir optimizēti. (Piemēram: tīrs WordPress darbojas diezgan ātri, bet, pievienojot daudz “modernu/skaistu/iespaidīgu” spraudņu, pieprasījumu skaits var kļūt milzīgs, būtiski palēninot vietnes ielādi.)
Zelta likums lielākām vietnēm — izmantot CDN un/vai kešošanas risinājumus, kas paātrina lapas ielādi un samazina servera noslodzi. Šādā gadījumā ielādes ātrums vairāk atkarīgs no apmeklētāja ierīces. Ja vietne pēkšņi kļūst lēna, ir vērts pārbaudīt, kāds spraudnis tika nesen pievienots un kā tas ietekmēja ātrumu.
Ir arī dažādi tiešsaistes rīki vietņu ātruma analīzei (piemēram, Pingdom u.c.) – tie var nebūt 100% precīzi Latvijā hostētām vietnēm, BET ir vērts paskatīties, ko tie saka par lēnuma iemesliem! Ja redzams, ka tiek atvērts daudz failu vienlaikus, ir neoptimizēti skripti vai pārlieku daudz pieprasījumu, ir vērts sekot ieteikumiem.
Par jautājumiem, kas saistīti ar vietnes lēnumu, vienmēr varat sazināties ar mūsu klientu atbalstu — mēs centīsimies atrast piemērotu risinājumu vai palīdzēt saprast, kur tieši slēpjas problēma.
Nobeigumā:
Esmu redzējis lielus interneta veikalus, kas ielādējas tikpat ātri kā parasta 5-lapu vietne, un mazās vietnes, kas ielādējas tikpat lēni kā milzīgs katalogs.
Tātad, lai gan serveris un ģeogrāfiskā atrašanās vieta spēlē zināmu lomu, 85–95% “pamanāmā lēnuma” cēlonis ir vietnes optimizācijā.
